Imūnsistēma
Cilvēku un dzīvnieku orgānu un audu sistēma, kas aizsargā pret kaitīgiem mikroorganismiem, svešām olbaltumvielām un citiem svešķermeņiem. Tā ir unikāls sistēmu un mehānismu kopums, kas palīdz organismam saglabāt savu ģenētisko integritāti, bez kura dzīvība nebūtu iespējama. Imūnsistēmas šūnas arī palīdz atbrīvoties no inficētām, vecām vai slimām ķermeņa šūnām, tostarp vēža šūnām. Jau sen ir zināms, ka nabadzībā dzīvojoši cilvēki, kas cieš no nepietiekama uztura, ir vairāk pakļauti infekcijām un noteiktām slimībām makroelementu, piemēram, olbaltumvielu, lipīdu un ogļhidrātu, trūkuma dēļ. Pavisam nesen ir pierādīts, ka tādiem mikroelementiem kā vitamīni un minerālvielas ir svarīga loma imūnsistēmas stiprināšanā, lai aizsargātu pret noteiktām infekcijām, saaukstēšanos, iekaisumiem un, iespējams, arī dažiem vēža veidiem.
D vitamīns
D vitamīnu sauc par saules vitamīnu, jo 90 % D vitamīna mēs saražojam paši, atrodoties saulē, bet tikai 10 % no tā saņemam no pārtikas. Pateicoties savām unikālajām īpašībām, šo vitamīnu bieži sauc par hormonu, jo tas palīdz veikt daudzas funkcijas un ir iesaistīts daudzos ķermeņa procesos.Viena no svarīgākajām D vitamīna funkcijām ir uzturēt pareizu kalcija un fosfora līmeni organismā. Šis līdzsvars ir svarīgs šūnu procesiem, kaulu un zobu mineralizācijai, kā arī nervu un muskuļu darbībai. Tas palīdz aizsargāties pret osteoporozi un rahītu. Pietiekams D vitamīna līmenis organismā var samazināt ar nestabilu stāju un muskuļu vājumu saistītu nokrišanas un lūzumu risku gados vecākiem cilvēkiem (60 gadu un vecākiem).
Pēdējā laikā literatūrā atklājas aizvien vairāk informācijas, ka D vitamīns ir ļoti svarīgs organisma imunitātei, kopējam tonusam un depresijas novēršanai.
D vitamīna trūkums palielina risku saslimt ar:
- Rahītu, osteomalāciju un osteoporozi
- Infekcijām, gripu, tuberkulozi, plaušu karsoni
- Reimatoīdo artrītu, vilkēdi, miopātijām
- Cukura diabētu
- Atopisku dermatītu
- Sirds asinsvadu sistēmas slimībām
- Depresiju, hronisku nogurumu
- Kataraktu
D vitamīna nozīme imunitātei
D vitamīna nozīmi atklāja pētījumi, kuru laikā tā receptori tika atrasti imūnsistēmas T un B šūnās un monocītos. Visas šīs šūnas ir atbildīgas par imūnās atbildes veidošanos saaukstēšanās, vīrusu un baktrriālo slimību, kā arī autoimūnu slimību gadījumā. Kad svešķermenis nonāk organismā, imūnsistēma to atpazīst un iznīcina. Šajā procesā galvenā loma ir T šūnām. Nesen tika atklāts, ka T šūnas pirms svešķermeņa iznīcināšanas reaģē uz D vitamīna daudzumu — tā deficīta klātbūtnē reakcija uz svešķermeni palēninās. Tas var izraisīt infekcijas izplatīšanos, ar kuru imunitāte ne vienmēr spēj tikt galā.
D vitamīna nozīmi atklāja pētījumi, kuru laikā tā receptori tika atrasti imūnsistēmas T un B šūnās un monocītos. Visas šīs šūnas ir atbildīgas par imūnās atbildes veidošanos saaukstēšanās, vīrusu un baktrriālo slimību, kā arī autoimūnu slimību gadījumā. Kad svešķermenis nonāk organismā, imūnsistēma to atpazīst un iznīcina. Šajā procesā galvenā loma ir T šūnām. Nesen tika atklāts, ka T šūnas pirms svešķermeņa iznīcināšanas reaģē uz D vitamīna daudzumu — tā deficīta klātbūtnē reakcija uz svešķermeni palēninās. Tas var izraisīt infekcijas izplatīšanos, ar kuru imunitāte ne vienmēr spēj tikt galā.
D vitamīna ieguvumi autoimūnu slimību un vēža profilaksei un ārstēšanai
Autoimūnas slimības arī daļēji ir atkarīgas no D vitamīna līmeņa. Šīs slimības ir īpašas ar to, ka nav skaidri to attīstības cēloņi. Autoimūno slimību gadījumā cilvēka imūnsistēma sāk iznīcināt organisma šūnas, jo tās uztver kā svešķermeņus. Tiek uzskatīts, ka D vitamīna deficīts izjauc T šūnu līdzsvaru un tādējādi pasliktina to darbību, kas var izraisīt autoimūnas slimības. Tradicionālajā medicīnā šīs slimības joprojām tiek uzskatītas par neārstējamām. Tomēr ir pētnieki, kuri apgalvo, ka pietiekams daudzums D vitamīna var palīdzēt mazināt šo slimību simptomus. Līdzīgi pierādījumi ir iegūti pretvēža ārstēšanā. Daudzi audzēju veidi rodas tāpēc, ka organisms vairs nespēj kontrolēt pārmērīgu šūnu vairošanos. Arī par to atbildīga ir imūnsistēma. Izrādās, ka D vitamīns veicina vēža šūnu apoptozi (pašiznīcināšanos) un aptur angioģenēzi (asinsplūsmu audzējā), tāpēc tas var būt noderīgs ne tikai vēža profilaksei, bet arī ārstēšanai.
Autoimūnas slimības arī daļēji ir atkarīgas no D vitamīna līmeņa. Šīs slimības ir īpašas ar to, ka nav skaidri to attīstības cēloņi. Autoimūno slimību gadījumā cilvēka imūnsistēma sāk iznīcināt organisma šūnas, jo tās uztver kā svešķermeņus. Tiek uzskatīts, ka D vitamīna deficīts izjauc T šūnu līdzsvaru un tādējādi pasliktina to darbību, kas var izraisīt autoimūnas slimības. Tradicionālajā medicīnā šīs slimības joprojām tiek uzskatītas par neārstējamām. Tomēr ir pētnieki, kuri apgalvo, ka pietiekams daudzums D vitamīna var palīdzēt mazināt šo slimību simptomus. Līdzīgi pierādījumi ir iegūti pretvēža ārstēšanā. Daudzi audzēju veidi rodas tāpēc, ka organisms vairs nespēj kontrolēt pārmērīgu šūnu vairošanos. Arī par to atbildīga ir imūnsistēma. Izrādās, ka D vitamīns veicina vēža šūnu apoptozi (pašiznīcināšanos) un aptur angioģenēzi (asinsplūsmu audzējā), tāpēc tas var būt noderīgs ne tikai vēža profilaksei, bet arī ārstēšanai.
D vitamīna deficīta diagnostika
D vitamīna daudzumu nosaka, pārbaudot 25(OH)D formas kalcidiolu
D vitamīna daudzumu nosaka, pārbaudot 25(OH)D formas kalcidiolu
Holick MF et al. J Clin Endocrinol Metab 2011;96(7):1911–1930.
Pludowski et al. Endokrynologia Polska 2013; 64 (4)
Ieteikumi D vitamīna lietošanai vispārējā populācijā
Practical guidelines for the supplementation of vitamin D and the treatment of deficits in Central Europe.
Endokrynologia Polska 2013; 64 (4)
K vitamīns
K vitamīns nav viens atsevišķs vitamīns, bet nozīmē visu taukos šķīstošo vitamīnu K grupu.
Visvairāk pētītie šīs saimes pārstāvji ir:
K1 — filohinons, tiek sintezēts augos un veido 90 % no ikdienā kopā ar ēdienu uzņemtā K vitamīna daudzuma;
K2 — menahinoni, izstrādā zarnu flora un atrodams dzīvnieku izcelsmes produktos, veidojot aptuveni 10 % no diennaktī nepieciešamā daudzuma.
K3 — menadions, var būt toksisks, ir sintētisks.
K2 vitamīns ir jaunatklāts neaizvietojams vitamīns.
K2 vitamīns palīdz organismam efektīvi izmantot kalciju.
Visvairāk pētītie šīs saimes pārstāvji ir:
K1 — filohinons, tiek sintezēts augos un veido 90 % no ikdienā kopā ar ēdienu uzņemtā K vitamīna daudzuma;
K2 — menahinoni, izstrādā zarnu flora un atrodams dzīvnieku izcelsmes produktos, veidojot aptuveni 10 % no diennaktī nepieciešamā daudzuma.
K3 — menadions, var būt toksisks, ir sintētisks.
K2 vitamīns ir jaunatklāts neaizvietojams vitamīns.
K2 vitamīns palīdz organismam efektīvi izmantot kalciju.
Ir uzkrāti daudzi klīniskie dati, kas apliecina tā izšķirošo lomu cīņā pret mūsdienu izplatītākajām slimībām: osteoporozi un sirds un asinsvadu slimībām.
Saikne starp D3 un K2 vitamīnu
- D un K vitamīni ir taukos šķīstošie vitamīni, kam ir galvenā loma kalcija metabolismā.
- Uztura bagātinātājos ir izdevīgi kombinēt D3 vitamīnu ar K2 vitamīnu, lai palielinātu D vitamīna sniegtās priekšrocības, kā arī samazinātu iespējamo toksicitātes risku.
- Pašreizējie dati apstiprina uzskatu, ka D un K vitamīnu lietošana vienlaicīgi kaulu un sirds un asinsvadu veselībai var būt efektīvāka nekā to lietošana atsevišķi.
Omega-3 taukskābes
■ Augu izcelsmes:
ALS — a-linolēnskābe (garas ķēdes, kas iegūtas galvenokārt no augu uztura avotiem — linsēklām, rapšu sēklām, sojas eļļa, zaļiem lapu augiem, jūras iemītnieku taukiem).
■ Jūras izcelsmes:
EPA — eikozapentaēnskābe (ļoti garas ķēdes; to iegūst no jūras dzīvniekiem. Tai piemīt antitrombotiska un pretiekaisuma iedarbība).
DHA — dokozaheksaēnskābe (ļoti garas ķēdes; to iegūst no jūras veltēm. Šī skābe ir ļoti svarīga nervu sinapšu membrānu optimālai darbībai, kognitīvo funkciju uzturēšanai).
Mūsu organismā ~90 % no visiem taukiem veido piesātinātās un mononepiesātinātās taukskābes, bet polinepiesātinātās taukskābes ir tikai aptuveni 10 %.
■ Atkarībā no tā, kurā vietā polinepiesātināto taukskābju ķēdē atrodas dubultā saite, taukskābi dēvē par omega-3, omega-6 vai omega-9 taukskābi.
■ Polinepiesātināto taukskābju dubultā saite noārdās peroksidācijas ceļā. Šādas skābes organisms nevar saražot un tās jāiegūst ar pārtiku.
■ Uztura speciālisti norāda, ka labākais omega taukskābju lietošanas līdzsvars ir šāds:
50 % omega‑3,
30 % omega‑6,
20 % omega-9 taukskābes.
ALS — a-linolēnskābe (garas ķēdes, kas iegūtas galvenokārt no augu uztura avotiem — linsēklām, rapšu sēklām, sojas eļļa, zaļiem lapu augiem, jūras iemītnieku taukiem).
■ Jūras izcelsmes:
EPA — eikozapentaēnskābe (ļoti garas ķēdes; to iegūst no jūras dzīvniekiem. Tai piemīt antitrombotiska un pretiekaisuma iedarbība).
DHA — dokozaheksaēnskābe (ļoti garas ķēdes; to iegūst no jūras veltēm. Šī skābe ir ļoti svarīga nervu sinapšu membrānu optimālai darbībai, kognitīvo funkciju uzturēšanai).
Mūsu organismā ~90 % no visiem taukiem veido piesātinātās un mononepiesātinātās taukskābes, bet polinepiesātinātās taukskābes ir tikai aptuveni 10 %.
■ Atkarībā no tā, kurā vietā polinepiesātināto taukskābju ķēdē atrodas dubultā saite, taukskābi dēvē par omega-3, omega-6 vai omega-9 taukskābi.
■ Polinepiesātināto taukskābju dubultā saite noārdās peroksidācijas ceļā. Šādas skābes organisms nevar saražot un tās jāiegūst ar pārtiku.
■ Uztura speciālisti norāda, ka labākais omega taukskābju lietošanas līdzsvars ir šāds:
50 % omega‑3,
30 % omega‑6,
20 % omega-9 taukskābes.
- Abas omega-3 taukskābes, EPA un DHA, var samazināt triglicerīdu koncentrāciju par 20–50 %. Šīs skābes saturošu uztura bagātinātāju lietošana varētu būt noderīga cilvēkiem ar paaugstinātu triglicerīdu līmeni asinīs.
- DHA skābes lietošana ikdienā var uzlabot gados vecāku cilvēku kognitīvo funkciju. 250 mg DHA diennaktī palīdz uzturēt normālu smadzeņu darbību un redzi.
- Omega-3 taukskābes ir centrālās nervu sistēmas šūnu strukturāla daļa, tāpēc tās ir būtiskas smadzeņu attīstībai un normālai darbībai. DHA ir galvenā omega-3 taukskābe, kas nepieciešama smadzeņu tīklenes, nervu un acu attīstībai zīdaiņa vecumā, kā arī normālai smadzeņu un redzes darbībai visa mūža garumā.
- Zivju eļļu vai omega-3 taukskābes saturošo uztura bagātinātāju devu nosaka nevis zivju eļļas daudzums tajos, bet gan vērtīgo omega-3 skābju daudzums, proti, EPA un DHA koncentrācija.
